1. Ne šūpulī, greznā, Viņš varēja migt,
Bij’ silītē Jēzum Savu galviņu likt.
Lejup lūkojās zvaigznes, kā bērniņš tik kluss,
Tur kūtiņā, sienā, saldi aizmidzis, dus.
Viņš dus, (Viņš dus,) Viņš dus, (Viņš dus,)
Viņš dus uz siena, kūtiņā.
Viņš dus, (Viņš dus,) Viņš dus, (Viņš dus,)
dus visa Radītājs. (dus visa, visa Radītājs.)
2. Tad ieblējās aitas un bērns pamodās,
Ar smaidu uz māmiņu Viņš lūkojās.
Vai, Jēzu, par Tevi ir mīļāks vēl kāds?!
Man miedziņu sargāt no debesīm nāc!
Viņš dus, (Viņš dus,) Viņš dus, (Viņš dus,)
Viņš dus uz siena, kūtiņā.
Viņš dus, (Viņš dus,) Viņš dus, (Viņš dus,)
dus visa Radītājs. (dus visa, visa Radītājs.)
3. Jel paliec man līdzās, Kungs Jēzu, arvien,
Ka mīli Tu mani, gribu just es ik dien’!
Svētī bērniņus mazos, kas dārgi Tev, Kungs,
Un palīdzi debesīs atgriezties mums!
Viņš dus, (Viņš dus,) Viņš dus, (Viņš dus,)
Viņš dus uz siena, kūtiņā.
Viņš dus, (Viņš dus,) Viņš dus, (Viņš dus,)
dus visa Radītājs. (dus visa, visa Radītājs.)
Vārdi: autors nezināms, ap 1883. g., Filadelfija
Mūzika: Charles H. Gabriel (1856–1932)
