1. Ne šūpulī, greznā, Viņš varēja migt, Bij’ silītē Jēzum Savu galviņu likt. Lejup lūkojās zvaigznes, kā bērniņš, tik kluss, Tur kūtiņā, sienā, saldi aizmidzis, dus.
2. Tad ieblējās aitas un bērns pamodās, Ar smaidu uz māmiņu Viņš lūkojās. Vai, Jēzu, par Tevi ir mīļāks vēl kāds?! Man miedziņu sargāt no debesīm nāc!
3. Jel paliec man līdzās, Kungs Jēzu, arvien, Ka mīli Tu mani, gribu just es ik dien’! Svētī bērniņus, mazos, kas dārgi Tev, Kungs, Un palīdzi debesīs atgriezties mums!