Mira reiz dižais Pestītājs
Garīgās dziesmas, 116
1. Mira reiz dižais Pestītājs, Parāds lai taptu samaksāts, Mira, lai grēkus izpirktu, Mira, lai grēkus izpirktu, Godību lai mēs mantotu.
2. Cilvēki Viņu izsmēja, Rokas Tam naglām caurdūra, Paļām un nievām zākāja, Paļām un nievām zākāja, Ērkšķainu kroni uzlika.
3. Lai gan Viņš mokas izcieta, Tomēr pat sāpēs klusēja, Misiju svēto izpildot, Misiju svēto izpildot Un Tēva gribu piepildot.
4. Tēvs, ņem no Manis kausu šo, Bet, ja Tu vēlies, dzeršu to. Uzdoto darbu paveicu, Uzdoto darbu paveicu, Garu Tev Savu nododu.
5. Redzot šo nāvi briesmīgo, Atteicās saule gaismu dot, Trīcēja zeme, debesis, Trīcēja zeme, debesis: „Skat, Dieva Dēls ir nomiris!“
6. Tagad Viņš dzīvs, mēs zinām to, Ūdeni, maizi pieņemot. Dzīvot kā svētie apsolām, Dzīvot kā svētie apsolām, Glābēja gribu izpildām.