Sirdsmīļas Labajam Ganam
Garīgās dziesmas, 138
1. Sirdsmīļas Labajam Ganam avis, ko Viņš aprūpē, Dārgākas tās pat par zeltu, viegli ir tās iemīlēt. Sirdsmīļas Labajam Ganam avis, kas nomaldās reiz, Gan pāri kalniem, gan jūrām uzmeklēt Glābējs tās steidz.
Vientuļā tuksnesī maldās, izsalkums, aukstums tās māc. Labais Gans steidzas tās meklēt, atpakaļ pulkā lai nāk.
2. Sirdsmīļas Labajam Ganam avis, kas aplokā mīt. Gadās, ka dažas prom maldās, badā un aukstumā nīkst. Skat, Labais Gans dodas meklēt avis, kas Tam zudušas, Pārvedot mājās ar prieku — izpirktas dārgi ir tās!
Vientuļā tuksnesī maldās, izsalkums, aukstums tās māc. Labais Gans steidzas tās meklēt, atpakaļ pulkā lai nāk.
3. Sirdsmīļas Labajam Ganam avis, kas paklausa Tam, Sirdsmīļa viena no simta, kuru redz noklīstam. Ganam lai palīdzēt steidzam! Dzirdat, cik mīļi Viņš lūdz: „Dodieties palīgā meklēt avis, kas pameta mūs!“
Vientuļā tuksnesī maldās, izsalkums, aukstums tās māc. Steigsimies visi tās meklēt, atpakaļ pulkā lai nāk.
4. Zāļainas ganībās Tu mūs vadi un ūdeni dod, Kungs, lai ar prieku Tev sakām: „Avis šīs mums jāatrod!“ Palīdzi patiesi mīlēt avis, kas svešumā klīst, Palīdzi kļūt mums par ganiem, mājup kas tās pārvedīs!
Vientuļā tuksnesī maldās, izsalkums, aukstums tās māc. Steigsimies visi tās meklēt, atpakaļ pulkā lai nāk.