Ak, tas ir brīnums man!
Garīgās dziesmas, 118
1. Es, apbrīnas pārņemts, par Glābēju domāju — Tik ļoti Viņš mīl manu dvēseli grēcīgu, Ka izcieta mokas un mira pie krusta viens, Lai varu es nožēlot grēkus un atgriezties.
Ak, tas ir brīnums man, ka mīl tik ļoti Viņš, Lai mirtu manis dēļ! Ak, tas ir brīnums man, tas ir brīnums man!
2. Es brīnos, ka dievišķo troni Viņš atstāja, Lai dumpīgā dvēsele mana top izglābta, Ka mīl mani Jēzus pat vairāk kā dzīvību, Lai izpirktu grēkus un mieru man dāvātu.
Ak, tas ir brīnums man, ka mīl tik ļoti Viņš, Lai mirtu manis dēļ! Ak, tas ir brīnums man, tas ir brīnums man!
3. Par sāpēm, ko izcieta Jēzus, es domāju. Kurš cits izpirkt spētu un atmaksāt parādu? Es slavu Tam teikšu un bijīgi pielūgšu, Pie dievišķā troņa Tā priekšā reiz kritīšu.
Ak, tas ir brīnums man, ka mīl tik ļoti Viņš, Lai mirtu manis dēļ! Ak, tas ir brīnums man, tas ir brīnums man!