1. Vadi mani, Pestītāj, Dzīves vētrās neatstāj! Viļņi klinšu radzes slēpj, Tikai Tu man līdzēt spēj. Ceļu rādīt nepārstāj, Vadi mani, Pestītāj!
2. Mātes balsij klausa bērns; Pavēlēt var Dieva Dēls — Norimt jūrai satrauktai, „Klusu, mierā!“ sakot tai. Tavā priekšā viļņi stāj. Vadi mani, Pestītāj!
3. Kad reiz krasta tuvumā Vēji auros, jūra šņāks, Dvēsele man mieru gūs Drošībā pie Tavas krūts, Dzirdot: „Nebīsties, mans bērns! Tevi vada Dieva Dēls.“