Mācītāj, spēcīga vētra

1. Mācītāj, spēcīga vētra Gāž viļņus pār galvām mums, Klāj debesis mākoņi tumši, Nav gūstams te patvērums. Redzam, cik mierīgi guli. Vai gan Tu nebēdā, Ka mēs aiziesim visi drīz bojā Šai dzelmē tik tumšajā?

Tev viļņi un viesuļi paklausīs: vētra rims. Trakot var brāzmainais viesulis Vai cilvēks, vai dēmons, vai ienaidnieks cits, Neviens nevar nogremdēt laivu šo, Kur atdusu Visuma Ķēniņš rod. Tev, Glābēj, visi tie paklausīs: „Klusu, miers! Klusu, miers!“ Tev, Glābēj, visi tie paklausīs: „Lai valda miers!“

2. Mācītāj, nokrītu ceļos Es ciešanu nomocīts, Tev lūdzu, lai celies un paglāb, Kad dvēsele grēkā grimst. Grēka un ciešanu straumes Bango un pāri trauc, Baidos, Mācītāj, aiziet es bojā! Sirds palīgā Tevi sauc.

Tev viļņi un viesuļi paklausīs: vētra rims. Trakot var brāzmainais viesulis Vai cilvēks, vai dēmons, vai ienaidnieks cits, Neviens nevar nogremdēt laivu šo, Kur atdusu Visuma Ķēniņš rod. Tev, Glābēj, visi tie paklausīs: „Klusu, miers! Klusu, miers!“ Tev, Glābēj, visi tie paklausīs: „Lai valda miers!“

3. Mācītāj, briesmas ir garām, Vējš niknais ir norimies, Nu ūdens kā spogulis atmirdz Un dvēselē valda miers. Pestītāj, paliec man līdzās! Nevēlos palikt viens, Kamēr piestāšu laimīgā ostā, Kur varēšu atpūsties.

Tev viļņi un viesuļi paklausīs: vētra rims. Trakot var brāzmainais viesulis Vai cilvēks, vai dēmons, vai ienaidnieks cits, Neviens nevar nogremdēt laivu šo, Kur atdusu Visuma Ķēniņš rod. Tev, Glābēj, visi tie paklausīs: „Klusu, miers! Klusu, miers!“ Tev, Glābēj, visi tie paklausīs: „Lai valda miers!“