1. Ak, mazā, klusā Bētleme, kas dziļā miegā dus, Tev zvaigznes sapņot netraucē, tik mierīgs viss un kluss! Bet naksnīgajās ielās mirdz Gaisma mūžīgā, Rimst bailes, kvēlas cerības te šonakt piepildās.
2. Jo Kristus bērniņš piedzimis, un, kamēr visi dus, Ap Savu Dēlu sardzē stāt Dievs sūta eņģeļus, Un visas rīta zvaigznes To slavēt nepārstāj — „Lai miers virs Zemes, cilvēcei ir dzimis Pestītājs!“
3. Cik klusi, nemanāmi Dievs šo velti brīnišķo Ikvienai dzīvai dvēselei kā svētu balvu dod! Kaut pasaulei, kas grēko, To grūti pamanīt, Bet mīļais Kristus ienāk tur, kur pazemīgie mīt.