1. Kādēļ gan man bīties, kādēļ baiļoties?
Tas Kungs ir mana gaisma, Viņš patvērumu sniedz.
No grēka Viņš pestī un bēdās mierina —
Šī svētā pārliecība gara spēku dāvina.
Tas Kungs — mana gaisma,
Viņš — mana līksme un prieks!
Tas Kungs mani sargā
Un vada gan nakti, gan dien’.
2. Ar ticības skatu cauri mākoņiem
Arvien es gaismu redzu, kas mirdz pār cilvēkiem.
Šī gaisma — mans Glābējs, kas valda augstībā.
Kādēļ gan būtu man uz zemes tumsā jāstaigā?
Tas Kungs — mana gaisma,
Viņš — mana līksme un prieks!
Tas Kungs mani sargā
Un vada gan nakti, gan dien’.
3. Tas Kungs gaismu dod, lai varētu es spēt
Ar Viņa palīdzību līdz galam pastāvēt.
Viņš vājības pārklāj ar spēku dievišķu
Un svētī, kad es, ticot Viņa vārdiem, paklausu.
Tas Kungs — mana gaisma,
Viņš — mana līksme un prieks!
Tas Kungs mani sargā
Un vada gan nakti, gan dien’.
4. Mans Glābējs un Kungs ir gaisma spožākā,
Ne miņas nav no tumsas Tā Kunga skatienā.
Viņš, Ķēniņš, par kuru nav dārgāka nekā.
Ar eņģeļiem es godināšu Viņu mūžībā.
Tas Kungs — mana gaisma,
Viņš — mana līksme un prieks!
Tas Kungs mani sargā
Un vada gan nakti, gan dien’.
