1. Starp gara bērniem augstībā Kad Glābējs tika aicināts No grēka zemes ļaudis glābt, Viņš teica: „Tēvs, lai notiek Tavs prāts!“
2. Viņš debess troni atstāja, Kā vienkāršs bērniņš piedzima, Uz Dievu vienmēr paļāvās, Tam teikdams: „Tēvs, lai notiek Tavs prāts!“
3. No ērkšķu kroņa nebijās Un krustu nesa Pestītājs, No Savas gribas atteicās Un teica: „Tēvs, lai notiek Tavs prāts!“
4. Mēs pieņemam šo mielastu, Lai pieminētu Glābēju Un spētu teikt kā Pestītājs: „Ne mans, bet Tavs lai notiek prāts!“