1. Varbūt ne vētrainos ūdeņos, ne cīņā kā vadonis,
Ne stāvās, klinšainās augstienēs es nebūšu vajadzīgs,
Bet, ja reiz pa ceļu, kas zināms nav, Tu lūgsi man ticībā iet,
Es teikšu: „Ņem mani pie rokas, Kungs! Es iešu, kur vēlēsies!“
Es iešu, kur vēlies Tu, mīļais Kungs —
Pār ielejām, pakalniem,
Es teikšu, ko gribi, lai pavēstu,
Tāds būšu, kā vēlies Tu!
2. Varbūt ir vārdi, ko gribi Tu, lai šodien es pateiktu,
Un grēka ceļos kāds noklīdis, ko mājup lai pārvedu.
Mans Glābēj, jel sargā un palīdzi šo grambaino ceļu man iet,
Ar labajām vēstīm tad dalīšos es un teikšu, ko vēlēsies!
Es iešu, kur vēlies Tu, mīļais Kungs —
Pār ielejām, pakalniem,
Es teikšu, ko gribi, lai pavēstu,
Tāds būšu, kā vēlies Tu!
3. Es lūdzu, druvās uz Zemes šīs lai vietu man piešķirtu,
Kur visa mūža garumā Tev, Jēzu, es strādāšu.
Tad, ļaujoties rūpēm un gādībai, ko mīlot ik dienu man sniedz,
Es pildīšu dievišķo gribu, Kungs, tāds būšu, kā vēlēsies.
Es iešu, kur vēlies Tu, mīļais Kungs —
Pār ielejām, pakalniem,
Es teikšu, ko gribi, lai pavēstu,
Tāds būšu, kā vēlies Tu!
