Garīgās dziesmas, no. 171
Patiesības gaisma

1. Patiesības gaisma spožā atmirdz mūsu dvēselēs — Kā gan drīkstam darīt pāri savam tuvākajam mēs?! Jēzus teica: „Netiesājiet! Tas, kurš tiesā, tiesāts tiks. Mēru, otram atmēroto, paša svaru kausā liks.“

Lūdzam, Glābēj, māci, vadi, debesis lai sasniedzam Un ar eņģeļiem tur mūžam Tavu Vārdu slavējam!

2. Lēnprātīgiem, pazemīgiem Jēzus aicināja būt, Ne par tiesnesi vai soģi, bet par īstu draugu kļūt. Sirdī svēti, šķīsti būsim, Jēzus vārdiem paklausot. Tikai tie, kas citiem piedod, šauro taku staigāt prot.

Lūdzam, Glābēj, māci, vadi, debesis lai sasniedzam Un ar eņģeļiem tur mūžam Tavu Vārdu slavējam!

3. Reiz es tuvākajam teicu: „Rau, tev acī skabarga! Gādāšu kā draugs un brālis, lai tā tiktu izvilkta!“ Taču skatiens aptumšotais skaidri redzēt traucēja, Drīz vien atklāju, ka paša skatu baļķis aizsedza.

Lūdzam, Glābēj, māci, vadi, debesis lai sasniedzam Un ar eņģeļiem tur mūžam Tavu Vārdu slavējam!

4. Ja es, mīlot savu brāli, vēlos izvilkt skabargu, Man ir jāgādā, lai paša acī baļķa nebūtu. Bieži pārmetis es esmu citiem viņu trūkumus, Nu caur asarām es lūdzos, baļķis mans lai izzustu.

Lūdzam, Glābēj, māci, vadi, debesis lai sasniedzam Un ar eņģeļiem tur mūžam Tavu Vārdu slavējam!

5. Žēlsirdīga mīlestība skaidru skatījumu dos, Brālim pārmetot, es iepriekš diezgan smagi kļūdījos. Turpmāk pārmetumus asos mīlestība nomainīs — Savu baļķi atceroties, skabarga šķiet sīkums īsts.

Lūdzam, Glābēj, māci, vadi, debesis lai sasniedzam Un ar eņģeļiem tur mūžam Tavu Vārdu slavējam!