Garīgās dziesmas, no. 57
Tas Kungs ir mans Gans

1. Man netrūkst nenieka, Tas Kungs ir mans Gans. Viņš ūdeni skaidru dod dzert, kad man slāpst, Un zāļainās pļavās man ganīties liek, Ja nomaldos, paglābj, lai neklīstu viens, Ja nomaldos, paglābj, lai neklīstu viens.

2. Kaut tumsības ielejā nāve var skart, Es nebīstos ļauna, Tas Kungs ir man sargs. Ar zizli un vēzdu Viņš vada un glābj, Un nelaimē vienu nekad neatstāj, Un nelaimē vienu nekad neatstāj.

3. Kad ciešanās mokos, Kungs kausu man dod, Līdz malām ar svētībām piepildot to, Ar eļļu Viņš svaida un galdu man klāj. Šīs dievišķās rūpes nekas neaizstāj, Šīs dievišķās rūpes nekas neaizstāj.